Programmēšana no nulles: kādu virzienu izvēlēties, lai “ienāktu IT”

Šķiet, ka profesijas, kurās nav nepieciešamas specializētas zināšanas un specifiskas prasmes, pamazām izzūd. Tehniskā attīstība un mākslīgā intelekta attīstība noved pie tā, ka strauji parādās piegādes roboti un automašīnas bez vadītāja, attīstās noliktavu un zvanu centru automatizācija.

Ir vajadzīgi speciālisti, kas prot izstrādāt lietojumprogrammas un programmas. Programmas raksta un īsteno programmētāji, viņi arī izstrādā lietojumprogrammas un programmatūru visdažādākajām “viedajām” iekārtām. Viņu kompetencē ir arī moderno tehnoloģiju izstrāde.

IT jomā ir daudz specializāciju un virzienu. Galvenās specializācijas ir šādas:

• Tīmekļa vietņu izstrāde - interneta resursu izveide.
• Spēļu izveide un izstrāde.
• Programmēšanas sistēmas.
• Mobilās lietojumprogrammas.
• Darbvirsmas lietojumprogrammas.
• Datu zinātne - darbs ar mākslīgo intelektu, neironu tīklu pārvaldība un lielu datu kopu apstrāde.

Kas jums jāzina un jāprot

IT jau sen vairs nav tikai dažu izredzēto virziens. Lai apgūtu prasmes, ir jāmācās, un profesionālās zināšanas un pieredzi var iegūt specializētos kursos. IT jomā notiek straujas pārmaiņas, zināšanas ātri noveco, svarīgākās ir prasmes un prakse.

Programmētāja cietās prasmes

Pirmajā posmā, uzsākot profesionālo darbību, ir svarīgi apgūt datorzinātņu teorētisko bloku. Tas ietver zināšanas matemātikā, datorzinātnē un programmēšanas pamatos.

Otrajā posmā jāizvēlas specializācija un jāsāk apgūt programmēšanas valodas. Valodas katrai specializācijai ir atšķirīgas:

• Sistēmu programmētāji izmanto šādas valodas: asembleru, C un C++, Java.
• Tīmekļa izstrādātāji - JavaScript, Python, PHP, Go un ietvarus React, Vue un Angular.
• mobilo lietojumprogrammu izstrādātāji - Java, Kotlin, Swift, C#.

Kā visvieglāk apgūstamās valodas eksperti min Python, JavaScript un PHP. Šo valodu sintakse ir kodolīga, un tās ir mazāk izvietojamas.

Papildus programmēšanas valodu zināšanām speciālistiem ir nepieciešama prasme strādāt ar ietvarstruktūrām un bibliotēkām, strādāt ar versiju kontroles un versiju veidošanas sistēmām, kā arī prasme lasīt un saprast citu cilvēku kodu un tehnisko dokumentāciju.

Programmētāja “mīkstās” prasmes

Lai virzītos uz priekšu šajā profesijā, neiztikt bez tehniskās angļu valodas zināšanām, jēdzieniem, kas tiek izmantoti programmēšanā. Tā ir atslēga uz darba devējiem un profesionāliem informācijas avotiem. Svarīgi ir arī:

• stresa tolerance.
• Emocionālā inteliģence.
• Spēja strādāt komandā.
• Laika plānošanas prasmes.
• zinātkāre un spēja attīstīt un apgūt jaunas lietas.

Kur studēt programmētājam

Ir vairākas iespējas iegūt zināšanas:

• Tradicionālā izglītība. Mācības universitātē vai augstskolā ilgs 4-5 gadus.
• Pašmācība. Lai iegūtu pirmo darbu, vidēji būs nepieciešams 1 līdz 1,5 gadi.
• Kursi. Apmācība tajos aizņems no dažiem mēnešiem līdz 2 gadiem. Un tiek pieņemts, ka students atrod savu pirmo darbu vēl mācoties.

Kādas ir citas IT profesiju iespējas

IT jomā ir vajadzīgi ne tikai programmētāji. Dažkārt ir nepieciešams nevis mainīt, bet gan paplašināt savas kompetences.

Lai kļūtu par reklāmas speciālistu tīklos, pieredzējušam pārdevējam atliek tikai apgūt digitālā mārketinga prasmes. Tā ir kontekstuālās reklāmas iestatīšana pakalpojumā Google Ads, kā arī mērķtiecīga reklāma sociālajos tīklos. Ir nepieciešami arī IT pārdošanas speciālisti, testētāji, tīmekļa dizaineri, satura pārvaldnieki un citi.